Jūsu pilsēta
Rīga
Parādīt pilsētas
Mūsu koordinātes tūrisma aģentūrām +371 67799922
Atzvans
x
+
AGRĀ REZERVĀCIJA ON-LINETŪRU MEKLĒŠANA

Ioannina. Atpūta un tūres 2018

Janina – Epīras sirds

Janina (Ioannina) – Epīras reģiona galvaspilsēta, pilsēta, kurā iemīlēsies no pirmā acu skatiena, jo tā harmoniski apvieno sevī visu to, ko mēs tik ļoti mīlam provincē (dabiskumu, tīrību, klusumu, svaigu gaisu, lielisku dabu, vietējo iedzīvotāju labsirdīgumu, naturālos produktus), kā arī visu pozitīvo, ko ietver galvaspilsēta (attīstītā infrastruktūra, liela izvēle interesantai laika pavadīšanai, rosīgas ielas, izdevīga iepirkšanās). Citiem vārdiem sakot, Janina – pilsēta, kurā katrs sapņotu dzīvot!

Iebraucot pilsētā, pievērsiet uzmanību Janinas universitātei, kurā dažādas zinātnes studē vairāk kā 12 000 studentu. Tieši studenti nosaka šīs pilsētas degsmi un dzīvesstilu. Atpūšoties Janinā, bez tās skaistuma un patīkamās gaisotnes, Jūs atklāsiet sev ļoti daudz vēsturisko pieminekļu, ieraudzīsiet atmiņu pilnu pilsētu par pagājušajiem laikiem, pilsētu ar skaistu pili, mošejām, savrupmājām, Veco pilsētu, kur katrs nostūris stāsta par savu pagātni un dalās ar tagadni.

Daudz par Janinas vēsturi kļūst zināms pateicoties leģendām un nostāstiem. Ir zināms, ka tā ir Ali-Paši un Kiras Frosini pilsēta, tā ir vieta, kur kristieši, jūdi un musulmaņi dalījās ar savām zināšanām un kultūru.

Neskatoties uz visām teorijām par pilsētas izveidošanu Justiniāna laikos, tām nav neviena vēsturiskā apliecinājuma. Vārds „Janina”, protams, pastāv kopš m.ē. 10. gadsimta, kad tas bija pieminēts Otrās Vulgaroktona (Bolgarobojca) Karalistes oficiālajos dokumentos. Janinas uzplaukums notika m.ē. 13. gadsimtā, pēc Konstantinopoles iekarošanas ar frankiem. Līdzi ar Epīras despotāta dibināšanu šajā pilsētā uz dzīvi apmetās daudzas aristokrātu ģimenes un pilsēta pārvērtās par kultūras centru. Iedzīvotāji dzīvoja bez bēdu un baudīja daudzas privilēģijas.

14. gadsimtā Janina piedzīvo spilgtu vēsturisko periodu. Epīras reģiona administrācija pastāvīgi mainās un kļūst par strīdus ābolu starp serbiem, grieķiem, albāņiem un turkiem. Viss, kas ir attiecināms uz Janinas pārvaldi, noregulēsies tikai 1430. gadā, kad pilsētu pilnībā iekaro turki, tajā pašā laikā saglabājot daudzas no savām privilēģijām. Pilsoņi kļuva brīvi, baznīcas turpināja darboties un bīskaps saglabāja savu varu uz pilsētas atdošanu bez pretošanās.

16. gadsimtā pilsētā miermīlīgi sadzīvo kristieši, jūdi un musulmaņi. Šī perioda laikā Janina plauka kā ekonomiski, tā arī kultūras jomā. Kristiešu sacelšanos piemēru šajā periodā ir diezgan maz un pilsēta ir savdabīgas kultūras un nacionālās „laulības” piemērs. Iedzīvotāji nodarbojās ar sudraba pārdošanu, ādu, kažokādu un zīda, tekstila tirgošanu vairākās Balkānu pilsētās un Rietumeiropas lielākajos pilsētu centros. 1730. gadā pilsētu apdzīvoja 40 000 iedzīvotāju, tajā atradās 16 mošejas, 16 islāma kapsētas, 2 sinagogas, ebreju kapi un 6 kristiešu baznīcas.

Harmoniska līdzāspastāvēšana tiek pārtraukta 1788. gadā, kad Alis tiek pasludināts par Janinas pašu (Ali Pašā). Neskatoties uz to, ka pilsēta turpina plaukt, grieķi tiek pakļauti vajāšana. Ali Pašā paplašināja savas valdības teritoriju līdz Saloniku pilsētai, tajā pašā laikā, kad viņā slava izplatījās pa visu Eiropu. Ali Pašā zaudē savu kundzību reģionā un mirst no bendes cirvja 1822. gadā, pēc sultāna vasaļa pavēles, kurš bija saniknojies par viņa autonomiju. Pēc pilsētas atbrīvošanas 1913. gadā un daudzu desmitgažu garumā Janina piedzīvoja ekonomisko panīkumu, kam par iemeslu kļuva divi pasaules kari, pilsoņu karš un imigrācija. Taču kopš 60. gadu beigām, galvenokārt pateicoties universitātes dibināšanai, pilsētas ekonomika uzlabojās.

Pastaigājoties pa Janinas pilsētu

Pastaigājoties pa pilsētu, Jūs ievērosiet, ka vairums ēku tikušas atjaunotas saskaņā ar pilsētas ritma tradicionālajiem raksturojumiem. Pievērsiet uzmanību vairākiem gājēju celiņiem, pa kuriem ir ļoti interesanti pastaigāties, aplūkojot daudzu veikalu skatlogus, kā arī ielūkojieties vienā no daudzajām kafejnīcām vai bāriem, kā lieliem, tā arī maziem. Praktiski visi tie ir piepildīti ar studentiem un vietējo jaunatni (vecumā no 16 līdz 86 gadiem), turklāt, katru piektdienu un sestdienu jautrība te beidzas tikai rītausmā. Iepretī mērijai atrodas iespaidīgais Janinas Pulkstenis, kas uzbūvēts 1900. gadā pēc Osman-pašās rīkojuma, pēc arhitekta Pantelisa Mellirito projekta, par godu sultāna Abdula Hamita jubilejai. Uz pulksteņa no četrām pusēm ir attēlota sultāna emblēma, turklāt celtniecībā ir reprezentēti neoklasiskā, Vidusjūras un austrumu stila elementi.

Sāciet savu iepazīšanos ar pilsētu no Janinas pils, kas ir siena no klinšainas pussalas ar diviem dabīgi nostiprinātiem pakalniem (akropolēm). Pils iekšienē atrodas Vecā pilsēta, kas ir pelnījusi Jūsu uzmanību un ļaus Jums iedvesmoties no dažādām ēkām, kas nes sevī pilsētas multikulturālās dzīves iezīmes.

Pils ziemeļrietumu daļā Jūs ieraudzīsiet Aslana Pašās mošeju. Tur atrodas pilsētas muzejs, kurā ir parādīta trīs kopienu detalizēta vēsture, kas pilī un Janinas pilsētā līdzāspastāvēja daudzu gadsimtu garumā: grieķu, ebreju un musulmaņu. Grieķu tradīcija ir atspoguļota sadzīves priekšmetos, rotās, mēbelēs un tradicionālajos kostīmos. Ebreju pagātne ir parādīta vietējai sinagogai piederošajos rakstījumos un piederumos. Visbeidzot, musulmaņu klātbūtnes pēdas ir svētajās grāmatās, koka mēbelēs, dekoratīvajos audumos un izšuvumos.

Mošeja, kas dibinātā 1618. gadā, tiek uzskatīta par vienu no vislabāk saglabātajām Grieķijā. Interjers ir osmaņu mākslas tipisks piemērs. Īpaši spilgtu iespaidu atstāj nišas noformējums, dekoratīvais apmetums un kupols.
Blakus mošejai atrodas Estija, bet iepretī tai – Ali-pašās cietums. Citas ēkas, ko Jūs redzēsiet, ir semināru ēkas, bibliotēkas, konservatorijas ēka un sufari serai, kur agrāk bija izvietota Ali-pašās kavalērija. Hammam jeb turku pirts, kas atrodas uz dienvidiem no bibliotēkas, ir vienīgā, kas ir saglabājusies Epīras reģionā.

Bizantiešu muzejs, pils citadeles dienvidaustrumos, ir ieņēmis vecās Ali-pašās pils vietu. Septiņās istabās pirmajā stāvā Jūs ieraudzīsiet priekšmetus no agrīnās kristietības un pēcbizantiešu laikiem. Turklāt, šeit ir apskatāmas 16. gadsimta reliģiskās relikvijas un ikonas. Tāpat pievērsiet uzmanību 15. gadsimta vēsturiskajiem rakstījumiem un drukātajām grāmatām. Un, visbeidzot, Jūs ieraudzīsiet eksponātus, kas parāda bizantiešu mākslas evolūciju 17., 18. un 19.gadsimtā.

Janinas pilī atrodas arī citas ēkas, tādas kā virtuves, pulvera pagrabi un Fetih mošeja, kas uzcelta uz Taksiarhon bizantiešu baznīcas drupām. Tieši priekšējā mošejas daļā arī atrodas Ali-pašās kapenes

Visbeidzot, pētot pili, nepalaidiet garām Bizantiešu muzeja sudraba rotu kolekcijas. Tās atrodas vecajā ēkā, kur agrāk bija valsts kase. Jūs redzēsiet laicīgos un baznīcas objektus, pilsētas iedzīvotāju tagadējos mākslas darbus.  Agrāk Vecās pilsētas sienās darbojās 20 baznīcas, no kurām līdz šodienai ir saglabājušās dažas drupas. 

Janinā ir vērts iznomāt laivu un doties uz salu, kas atrodas ezera vidū. Uz salas, kur dzīvo apmēram 100 ģimenes, Jūs varēsiet apmeklēt Sv. Panteleimona klosteri (Ali-pašās 1822. gadā izpildītā nāvessoda vieta). Salas rietumu pusē atrodas Svētā Nikolaja (Labdara) klosteris, ko dibinājusi slavena bizantiešu ģimene ar tādu pašu vārdu. Īpaši dziļu iespaidu atstāj freska, ko Jūs redzēsiet pa kreisi no ieejas, kas attēlo Platonu, Solonu, Aristoteli, Apolloniju, Hīlonu un Plūtarhu.

Viena no gastronomiski ievērojamajām vietām ir Palas konditoreja ar ļoti garšīgiem Janinas saldumiem. Piekrastē atrodas liels tavernu un restorānu skaits, kuros pasniedz varžu kājiņas un ezera zivis.

Ali Pašās dzīve un valsts

Ali Pašā Tepelenlis – viens no vēstures personāžiem, kura vārds nepārtraukti ir saistīts ar Janinas vēsturi. Tajā pašā laikā viņš ir bijis viena no nozīmīgākajām figūrām Balkānos 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā.

Virzoties pie varas, Ali-pašā ir izgājis dažādus etapus. Sākotnēji bijis iecelts par Tepelenia beju, Trikalonas pašu un rajona dervenagasu (mēru). Ar Kurta Pašās nāvi viņam pavēries ceļš uz augstāku posteni. 1788. gadā Ali-pašā uzņemies Janinas pašāliku un aizņēmis šo posteni līdz savas dzīves beigām. Īpaši intensīva viņa darbība bija krievu-turku kara laikā 1787.-1792. g.

Ali-pašā, saņemot plašas pilnvaras no Spīdošās Portas, ir attīstījis pilnīgu autonomiju no sultāna, par ko ir samaksājis ar savu dzīvību – 1822. g. 17. janvārī viņam tika izpildīts nāvessods Sv. Panteleimona klostera moku kambaros, pēc divus gadus ilgušā pilsētas aplenkuma.
Būdams harizmātisks līderis ar politiskajām un diplomātiskajām spējām, Ali-pašā spēja izmantot vareno lielvalstu sāncensību sev par labu. Viņš bija stingrs, dažreiz pat cietsirdīgs vadītājs, tomēr spēja atzīt cienīgos, neatkarīgi no viņu etniskās piederības vai reliģijas. Ali-pašās galmā kalpoja pareizticīgie grieķi.

Aiz pilsētas

Ārpus pilsētas ir ļoti daudz interesantu vietu, kuras ir vērts apmeklēt. Tai skaitā: 
Pavlosa Vrellisa vaska figūru muzejs (12 km Janina-Atēnas). Vrellisa kungs ir "saglabājis” visu grieķu vēsturi 2800 kubikmetros, ar visu iespējamo reālismu un degsmi. Ticiet, tā ir unikāla pieredze.
Peramatos ala, kas atrodas Gorica kalnā, Perama ciemā, 4 km attālumā no Janinas, pa ceļam uz Mecovu. Tiek uzskatīts, ka tā ir izveidojusies pirms 1 400 000 gadiem! Ala ir pazīstama ar stalagmītu daudzveidību un tajā ir vairāk kā 18 dažādu stalaktītu veidi. Apmeklējamās telpas platība sastāda 1 500 kv. metru.