Jūsu pilsēta
Rīga
Parādīt pilsētas
Mūsu koordinātes tūrisma aģentūrām +371 67799922
Atzvans
x
+
AGRĀ REZERVĀCIJA ON-LINETŪRU MEKLĒŠANA

Reliģija Grieķijā

 

Oficiālā reliģija Grieķijā ir pareizticīgā kristietība. Tai pieder gandrīz visi valsts iedzīvotāji (vairāk kā 98%).

Helladas Pareizticīgās Baznīcas galva ir Arhibīskaps, kura rezidence atrodas Atēnās. Klosteru republikas, Svētā Afona kalna pareizticīgās baznīcas, kā arī Krētas un Dodekanesas salas atrodas tiešā Vispasaules patriarha pakļautībā, kura rezidence ir Konstantinopolē (Stambulā).

Saskaņā ar Grieķijas konstitūciju, pareizticīgā kristietība ir valsts oficiālā reliģija. Visiem pilsoņiem ir sniegta ticības brīvība, tomēr citu reliģiju propaganda pareizticīgo vidū ir aizliegta.

Valstī ir pārstāvēti arī citi kristietības virzieni. Pēc pareizticības visizplatītākais ir katolicisms, ko piekopj neliela iedzīvotāju daļa Egejas jūras salās, kas agrāk piederējušas Venēcijas republikai, kurai bija ievērojama kultūras un reliģiskā ietekme uz vietējiem iedzīvotājiem.

Tāpat, Grieķijā ir protestanti, Jehovas liecinieki, vecticībnieki, piecdesmitnieki, evaņģēlisti, kā arī kvēkeri un mormoņi, kuru skaits ir diezgan pieticīgs. Salonikos, otrajā lielākajā Grieķijas pilsētā, pastāv biedrība „Sefardas ebreji”– vairāki tūkstoši cilvēku, kas glabā tās lielās ebreju kopienas vērtības, kas tika iznīcinātas Otrā Pasaules kara holokausta laikā. Grieķijas musulmaņu mazākums – tie pamatā ir turku-musulmaņu pēcteči, dzīvojošie Frakijā un Rodas salā. Mazskaitliskākās valsts konfesijas – krišnaīti, budisti, bahai, scientologi, kā arī sengrieķu (pagānu) ticības sekotāji. Daudzas laicīgās reformas, kas notikušas Grieķijā, neietekmēja Helladas Pareizticīgo baznīcu, kura joprojām nav atdalīta no valsts un ir palikusi kā viena no ietekmīgākajām institūcijām valstī. Reliģija ir cieši savijusies ar grieķu ikdienas dzīvi, ienākot katrā mājā un ģimenē. Jautājumu „vai tu esi kristietis?” bieži pielīdzina jautājumam „vai tu esi grieķis?”


Vēsturiski ir izveidojies tā, ka grieķi pārsvarā uzskata sevi par kristiešu Bizantijas nevis Senās Grieķijas pagānu pēctečiem un mantiniekiem. Tieši tāpēc valstī ir tik daudz klosteru, baznīcu un kapellu – bizantiešu laikmeta pieminekļu. 

Katrā grieķu ģimenē tiek stingri ievērotas baznīcas paražas un sakraments, pret kuriem ir ļoti nopietna attieksme. Visizplatītākais laiks dievkalpojumu apmeklējumam – svētdiena. Un, protams, svētku dievkalpojumi. 

Ejot vai braucot garām baznīcām, katrs ticīgais grieķis obligāti pārmetīs krustu. Tādi lieli reliģiozi svētki kā Ziemassvētki, Kristus Kristīšanas diena un Lieldienas, Grieķijā pārvēršas par tautas masveida svētkiem. Var droši apgalvot, ka kristiešu paražas un tradīcijas ir cieši saistītas ar mūsdienu grieķu sabiedriskās dzīves norisēm.

Lai uzskaitītu visus Grieķijas pareizticīgos svētos, būs nepieciešama ne viena vien lapa, tāpēc atzīmēsim tikai nozīmīgākos kristiešu pasaulē. Tie ir Trimifuntas Spiridona pīšļi, Sv. valdnieces Teodoras pīšļi Korfu salā; daudzas saglabājušās Krētas salas baznīcas ar Krētas skolas fresku krāšņumu; Meteori – klosteri, kas apbur ar savu skaistumu, izvietoti „starp debesīm un zemi” un, protams, Svētais Afona kalns – apbrīnojamā mūku republika, kur nepārtraukti pret debesīm paceļas lūgšanas par visu pasauli.

Tie ne tuvu nav visi Helladas pareizticīgie svētie. Jūs varat uzzināt par viņiem vairāk, dodoties svētceļojuma tūrē pa Grieķiju. Šīm nolūkam jums jāgriežas Grieķijas pareizticīgo svētceļojuma centrā „Soluna”, kas sniedz unikālu iespēju apmeklēt visas svarīgākās svētvietas Grieķijā, organizatoriskos jautājumus uzticot profesionāļiem, kas ļauj baudīt ceļojumu visā tā krāšņumā.

Kostasa Asimisa Svētā Afona bildes

Pilna Kostasa Asimisa Afona bilžu kolekcija atrodas svētceļojuma centra „Soluna” mājaslapā

Kostosa Asimisa Afona fotogaleri